Glosārijs
Darījuma tirgus vērtības princips
Starptautiskais standarts, par kuru ESAO dalībvalstis ir vienojušās izmantot nodokļu aplikšanas nolūkos un transfertcenu noteikšanai. Darījuma tirgus vērtības princips ir noteikts Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācijas (ESAO) paraug-konvencijas 9. pantā, kas nosaka: “(..) gadījumā, ja starp šiem diviem (saistītajiem) uzņēmumiem viņu komerciālajās vai finanšu attiecībās tiek veidoti vai nodibināti noteikumi, kas atšķiras no tādiem noteikumiem, kuri darbojas starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, kura izveidotos vienam no uzņēmumiem, bet iepriekš minēto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šā uzņēmuma peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.” Citiem vārdiem, lai vērtību darījumam starp saistītajām personām ir jāatbilst tāda darījuma vērtībai, kurš:
- Ir veikts starp nesaistītām personām (nekontrolēts darījums)
- Pēc būtības ir analoģisks vai līdzīgs (salīdzināms) šādam darījumam
- Ir veikts analoģiskos (salīdzināmos) apstākļos
Darījuma tīrās peļņas metode (transactional net margin method)
ESAO vadlīniju definīcija: „Darījumu peļņas metode, kurā tiek analizēta tīrās peļņas norma saistībā ar atbilstošu bāzi (piemēram, izmaksas, aktīvi), kuru nodokļu maksātājs gūst no kontrolētā darījuma.”
Ministu Kabineta noteikumu Nr.556 88. punkta izpratnē: „Metode, kurā darījumu vērtība (preces, produkta vai pakalpojuma cena) tiek noteikta, uz darījumu attiecināmām tiešām un netiešām izmaksām pieskaitot neto peļņas uzcenojumu, ņemot vērā darījuma nodrošināšanai veiktās funkcijas, ar tām saistītos riskus, izmantotos aktīvus un citus darījumu vērtību vai preces cenu ietekmējošus faktorus; Metodi piemēro līdzīgi kā tālākpārdošanas cenu metodi vai izmaksu pieskaitīšanas metodi, ja komersants veic papildu funkcijas un attiecīgo izmaksu uzcenojumu salīdzināšana ar nesaistītu komersantu attiecīgajiem finanšu rādītājiem nesniedz pietiekami precīzu rezultātu.”
Funkcionālā analīze
Grupas uzņēmumu veikto funkciju analīze (ņemot vērā izmantotos aktīvus un uzņemtos riskus) ar mērķi identificēt katra darījuma dalībnieka lomu saistīto personu darījumā.
Iepriekšēja vienošanās par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu
ESAO vadlīniju definīcija: “Vienošanās, kas iepriekš nosaka paredzamajiem darījumiem starp saistītajām personām atbilstošu kritēriju kopumu (t.sk. metodi, salīdzināmos datus un attiecīgas korekcijas, kā arī nākotnes notikumu kritiskos pieņēmumus), lai noteiktu šiem darījumiem atbilstošas transfertcenas noteiktā laika nogrieznī. Iepriekšēja vienošanās var būt vienpusēja, kad tiek iesaistīta viena nodokļu administrācija un viens nodokļu maksātājs, vai daudzpusēja, kad tiek iesaistīta vienošanās starp divu vai vairāku nodokļu administrācijām.”
Latvijas likuma „Par nodokļiem un nodevām” 16.1 pants „Nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu” paredz, ka nodokļu maksātājam ir tiesības noslēgt vienpusēju vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam, ja darījuma vai plānotā darījuma vērtība ar saistīto ārvalstu personu pārsniedz vienu miljonu latu gadā.
Izmaksu pieskaitīšanas metode
ESAO vadlīniju definīcija: „Transfertcenu metode, kurā tiek izmantotas piegādātājam radušās produktu vai pakalpojumu izmaksas kontrolētajā darījumā. Pie šo izmaksu vērtības tiek pieskaitīts atbilstošs izmaksu uzcenojums, lai rastos atbilstošs peļņas apjoms saistībā ar veiktajām funkcijām (ņemot vērā izmantotos aktīvus un uzņemtos riskus) un tirgus stāvokli. Vērtība, kas izveidojas, piemērojot izmaksu uzcenojumu pie iepriekš minētajiem izdevumiem, tiek uzskatīta par kontrolētā darījuma tirgus vērtību”
Ministu Kabineta noteikumu Nr.556 86. punkta izpratnē: ”Metode, ar kuru darījuma tirgus cena tiek noteikta piegādātāja pārdotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu izmaksām par produkta (pakalpojuma) piegādi saistītam uzņēmumam, pieskaitot atbilstošu izmaksu uzcenojumu, kādu piegādātājs piemērotu salīdzināmā darījumā ar nesaistītu komersantu, ņemot vērā darījuma nodrošināšanai veiktās funkcijas, ar tām saistītos riskus, izmantotos aktīvus un citus darījumu cenu ietekmējošus faktorus; Metodi piemēro preču (produktu) piegādātāja (ražotāja) vai pakalpojumu sniedzēja darījumiem, ja attiecīgajos darījumu priekšmetos nav ieguldīts nozīmīgs un unikāls nemateriālais īpašums.”
Nozares analīze
Kontrolētais darījums tiek analizēts tās nozares ietvaros, kurā uzņēmums darbojas. Nozares analīzes mērķis ir identificēt nozares īpatnības, ietverot sekojošus jautājumus:
- Nozares raksturojums (preces vai pakalpojumi, to klasifikācija un vispārējais raksturojums)
- Nozares īpatnības (piemēram, kapitāla, darba spēka, ieguldījumu nepieciešamība, produktu daudzveidība, tirgus briedums utt.)
- Konkurētspēju veicinošie faktori (jaunievedumu nepieciešamība, kvalitātes nodrošināšana, klientu attiecību veidošana, pārdošanas stratēģija utt.)
- Nozares tiesiskā regulējuma līmenis
- Nozares statistiskie rādītāji
- Svarīgāko risku indikatori (krājumu risks, kredīta risks, jaunievedumu risks)
Nozares analīzes rezultāti ļauj konstatēt nozares sektoru, kurā saistītais uzņēmums darbojas, un ļauj atlasīt analoģiskus uzņēmumus, kuri darbojas tajā pašā sektorā un līdz ar to ir izmantojami salīdzinošo rādītāju atlasei, kā arī faktorus un riskus, kuri ietekmē cenu veidošanos attiecīgajā nozarē.
Peļņas sadales metode (Profit split method)
ESAO vadlīniju definīcija: „Darījumu peļņas metode, kura identificē kopējo saistīto uzņēmumu peļņu no kontrolētā darījuma un šo peļņu sadala starp saistītajiem uzņēmumiem, balstoties uz ekonomiski pamatotiem principiem, kuri atbilst tādam peļņas sadalījumam, kāds būtu sagaidāms un atspoguļots līgumā, kas noslēgts atbilstoši darījuma tirgus vērtības principam.”
Ministu Kabineta noteikumu Nr.556 89. punkta izpratnē: „Metode, kuru izmanto, ja saistīti uzņēmumi veic savstarpēji saistītus darījumus vai piedalās secīgos darījumos preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas cikla ietvaros, kurus nevar novērtēt atsevišķi. Piemērojot šo metodi, vispirms nosaka saistīto uzņēmumu savstarpēji veikto darījumu rezultātā gūto kopējo peļņu. Pēc darījuma funkcionālās analīzes, izvērtējot katra darījumā iesaistītā komersanta veiktās funkcijas, ar tām saistītos riskus un citus darījumu cenu ietekmējošus faktorus, peļņa starp tiem tiek sadalīta atbilstoši tādam ekonomiski pamatotam peļņas sadalījumam, par kādu būtu vienojušies nesaistīti komersanti; Metodi piemēro savstarpēji atkarīgiem darījumiem, ja nevar konstatēt nesaistītu komersantu salīdzināmus darījumus, kā arī darījumiem, kuros iesaistīti vairāki saistītie uzņēmumi ar nemateriālā īpašuma iesaistīšanu vai bez tās.”
Salīdzināmo nekontrolēto cenu metode
ESAO vadlīniju definīcija: „Transfertcenu metode, kura salīdzina kontrolētajā darījumā atsavinātā īpašuma vai sniegto pakalpojumu vērtību ar īpašuma atsavināšanas vai pakalpojumu sniegšanas vērtību salīdzināmā nekontrolētā darījuma salīdzināmos apstākļos.”
Ministu Kabineta noteikumu Nr.556 84. Punkta definīcija: „Metode, kuras ietvaros salīdzina saistītu uzņēmumu savstarpējā darījumā piemēroto cenu ar saistīta uzņēmuma un ar to nesaistīta komersanta salīdzināma darījuma cenu vai ar citu nesaistītu komersanta salīdzināma darījuma cenu salīdzināmos apstākļos; Metodi piemēro, ja tiek veikti darījumi ar precēm vai pakalpojumiem, kuru cenas ir salīdzināmas ar nesaistītu komersantu darījumu cenām, vai ja ir iespējams veikt pietiekami precīzas korekcijas, lai izslēgtu darījumu atšķirību būtisku ietekmi uz darījuma vērtību vai preces, produkta vai pakalpojuma cenu.”
Salīdzināmu nesaistītu komersantu finanšu rādītāju analīze (Ekonomiskā analīze)
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.2 panta 2. daļas 9. punkts nosaka, ka nodokļu maksātājam atkarībā no izvēlētās metodes ir jāveic salīdzināmu nesaistītu komersantu finanšu rādītāju analīzi vai nesaistītu komersantu salīdzināma darījuma cenas (vērtības) un piemērota atbilstoša darījuma cenas (vērtības) analīzi.
Salīdzināmo datu pētījums ir svarīga transfertcenu politikas sastāvdaļa, un tā tiek veikta, lai noteiktu cenas vai uzcenojumu, kurus piemēro nesaistītas puses, darījumos, kuri ir salīdzināmi ar saistīto uzņēmumu veikto darījumu. Pētījumu mērķis parasti ir konstatēt vispārīgus nosacījumus, kas skar darījumus, ko veic trešās puses attiecīgajā tirgū. Šāds pētījums palīdz noskaidrot cenu/uzcenojumu vērtību diapazonu, kādu piemērotu nesaistīti uzņēmumi analoģiskos apstākļos.
Tālākpārdošanas cenu metode
ESAO vadlīniju definīcija: „Transfertcenu metode, kura pamatojas uz cenu, par kuru produkts, kurš tika iegādāts no saistīta uzņēmuma, tiek tālākpārdots nesaistītam uzņēmumam. Tālākpārdošanas cena tiek samazināta par tālākpārdošanas cenas maržu. Atlikusī vērtība pēc tālākpārdošanas cenas maržas atskaitīšanas, kā arī korekcijām citās izmaksās, kuras ir saistītas ar produkcijas iegādi (piemēram, muitas nodokļi), var tikt uzskatīta par darījuma tirgus vērtību, sākotnējā īpašuma atsavināšanas darījumā starp saistītajiem uzņēmumiem.”
Ministu Kabineta noteikumu Nr.556 85. punkta izpratnē: „Metode pamatojas uz cenu, par kādu preces (produktus), kas iegādātas no saistīta uzņēmuma, tiek pārdotas tālāk nesaistītam komersantam. Minēto cenu samazina par bruto peļņu, no kuras tālākpārdevējs sedz pārdošanas un administrācijas izmaksas, gūstot atbilstošu peļņu, ņemot vērā darījuma nodrošināšanai veiktās funkcijas, ar tām saistītos riskus, izmantotos aktīvus un citus darījuma vērtību ietekmējošus faktorus. Iegūtais rezultāts uzskatāms par darījuma tirgus vērtību (vai preces, produkta tirgus cenu); Metodi piemēro tālākpārdevēja preču iegādes darījumiem, ja tālākpārdevējs pārdod preci tālāk nesaistītai personai, ievērojami nepalielinot preces vērtību un saglabājot tās identitāti.”
Transfertcena
Preču vai pakalpojumu cena (vērtība), kas piemērota darījumā starp personām, kas likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē uzskatāmas par saistītajiem uzņēmumiem, no kuriem viens ir ārvalstu uzņēmums (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 29. daļa). Praksē ar jēdzienu “transfertcena” (iepriekš – “transferta cena” vai retos gadījumos “transfērcena”) apzīmē faktisko cenu kontrolētajos darījumus, kuru dalībniekiem ir pienākums ievērot darījumu tirgus vērtību.
Uzņēmuma analīze
Uzņēmuma analīzes mērķis ir identificēt uzņēmuma īpatnības, kuras ietekmē cenu veidošanos, piemēram, vadības modelis, biznesa stratēģija un atbildības struktūra. Tipiski uzņēmuma analīzē tiek iekļauti sekojoši fakti:
- Uzņēmuma grupas profils (vēsture, fakti, finanšu rādītāji)
- Uzņēmuma stratēģija
- Uzņēmuma organizatoriskā struktūra un atbildības sadalījums
- Saistīto uzņēmumu darījumu apraksts un analīze
- Finanšu rādītāji utt.
Uzņēmuma analīzes rezultātā tiek izdalīti uzņēmumam raksturīgie faktori, kuri ietekmē cenu veidošanos.