JAUTĀJUMI UN ATBILDES PAR NODOKĻIEM

Lūdzu uzdodiet jūsu interesējošo jautājumu par nodokļiem. Par vispārīgiem jautājumiem mēs publicēsim atbildi tiešsaistē. Ja Jūs vēlaties saņemt privātu konsultāciju, lūdzu sazinieties ar mums personiski





Atbilde uz jautājumu

PVN piemērošana celtniecības pakalpojumiem

Uzņēmums nodarbojas ar celtniecības pakalpojumiem. Pirms darbu uzsākšanas vadītājs sastāda tāmi pasūtītājam par veicamo darbu izmaksām, algām utt. Līdz šim brīdim uzņēmums nav PVN maksātājs, bet, sastādot jauno tāmi, redzams, ka nākamajā mēnesī uzņēmumam par tādu jākļūst, jo apgrozījums pārsniegs EUR 50 000. Ko darīt? Jau tagad sastādīt tāmi pasūtītājam ar PVN nodokli vai koriģēt to ar rēķinu?

No jautājuma izriet, ka uzņēmums sniedz būvniecības pakalpojumus PVN likuma 142.panta izpratnē. Līdz ar to var izdalīt šādas situācijas:

1.      Situācija – pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēts nodokļa maksātājs ar tiesībām atskaitīt priekšnodokli

Ja pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēts nodokļa (PVN) maksātājs, kurš ir tiesīgs atskaitīt priekšnodokli par saņemtajiem būvniecības pakalpojumiem, mēs ieteiktu uzņēmumam reģistrēties kā PVN maksātājam jau pirms reģistrācijas sliekšņa (EUR 50 000) pārsniegšanas un izmantot īpašo PVN piemērošanas režīmu, kas atrunāts PVN likuma 142.pantā. VID šādu reģistrāciju veiks piecu darbdienu laikā pēc reģistrācijas iesnieguma saņemšanas.

Pēc reģistrācijas uzņēmums izrakstīs rēķinus pakalpojumu saņēmējam atbilstoši PVN likuma 142.pantā noteiktajam īpašajam PVN piemērošanas režīmam, tas ir, PVN neaprēķinot, bet to aprēķinās pakalpojuma saņēmējs. Pieņemot, ka pakalpojumu saņēmējs saņemtos būvniecības pakalpojumus izmantos ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai, tad aprēķināto PVN par saņemtajiem būvniecības pakalpojumiem tas varēs atgūt kā priekšnodokli un tam neradīsies papildus nodokļu izmaksas.

Šādā situācijā tāmē PVN var nenorādīt, bet līgumā ir jāatrunā, ka PVN maksās pakalpojumu saņēmējs PVN likuma 142.panta noteiktajā kārtībā.

2.      Situācija – pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēts nodokļa maksātājs bez tiesībām atskaitīt priekšnodokli

Ja pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēts nodokļa (PVN) maksātājs, kurš nav tiesīgs atskaitīt priekšnodokli par saņemtajiem būvniecības pakalpojumiem (piemēram, pašvaldības, kas neveic ar PVN apliekamus darījumus), pakalpojuma saņēmējs saskaņā ar apgriezto PVN aprēķināšanas kārtību aprēķināto PVN nebūs tiesīgs atskaitīt kā priekšnodokli un tas palielinās būvniecības izmaksas. Šajā gadījumā pakalpojuma sniedzējs varētu nereģistrēties kā PVN maksātājs pirms darbu uzsākšanas, lai nepiemērotu PVN līdz reģistrācijas sliekšņa (EUR 50 000) sasniegšanai. Sasniedzot reģistrācijas slieksni, uzņēmumam ir jāreģistrējas par PVN maksātāju.

Pēc reģistrācijas uzņēmums izrakstīs rēķinus pakalpojumu saņēmējam atbilstoši PVN likuma 142.pantā noteiktajam īpašajam PVN piemērošanas režīmam, PVN neaprēķinot, bet to aprēķinās pakalpojuma saņēmējs. Šādi maksājamo PVN tāmē var nenorādīt, bet līgumā ir jāatrunā, ka PVN maksās pakalpojumu saņēmējs PVN likuma 142.panta noteiktajā kārtībā.

Ja darījuma vērtība līdz PVN reģistrācijai ir pārsniegusi reģistrācijas slieksni, par šo pārsniegumu uzņēmumam ir pienākums aprēķināt PVN, to iekļaujot būvniecības pakalpojumu vērtībā. Tā kā, šajā gadījumā šī PVN summa veidos daļu no darījuma vērtības (ko nedrīkst atskaitīt kā priekšnodokli), tad to pareizāk būtu iekļaut tāmes aprēķinā kā uzņēmuma maksājamo PVN.

3.      Situācija – pakalpojumu saņēmējs nav reģistrēts nodokļa maksātājs

Ja pakalpojumu saņēmējs nav reģistrēts nodokļa (PVN) maksātājs, tam nav tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu un tāpēc līdzīgi kā iepriekš, pakalpojuma sniedzējs var nereģistrēties  kā PVN maksātājs līdz reģistrācijas sliekšņa (EUR 50 000) sasniegšanai.

Tāpat kā 2.situācijā par to darījuma vērtību, kas līdz PVN reģistrācijai ir pārsniegusi reģistrācijas sliekšņa robežlielumu, uzņēmumam ir pienākums aprēķināt PVN, to iekļaujot darījuma vērtībā. Pēc reģistrācijas uzņēmums izstādīs rēķinus pakalpojumu saņēmējam atbilstoši PVN likuma vispārējai kārtībai, piemērojot PVN.

Saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 501-06 “Būvizmaksu noteikšanas kārtība” 25.punktu pretendents cenas piedāvājumā ietver pilnu būvdarbu izmaksu ar visiem riskiem, tai skaitā iespējamos sadārdzinājumus, atsevišķi norādot pievienotās vērtības nodokli. Līdz ar to šajā situācijā tāmē būtu jāiekļauj gan tā PVN summa, ko uzņēmums iekļaus darījuma vērtībā (kas pārsniedz reģistrācijas slieksni) par periodu pirms PVN reģistrācijas, gan aprēķinātā PVN summa pēc reģistrācijas.

Kā rīkoties, ja pārsniegts PVN reģistrācijas slieksnis?

Uzņēmums nodarbojas ar celtniecības pakalpojumu sniegšanu. Pirms darbu uzsākšanas vadītājs sastāda tāmi pasūtītājam par veicamo darbu izmaksām. Pašlaik uzņēmums nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, bet, sastādot jauno tāmi, redzams, ka nākamajā mēnesī uzņēmumam par tādu jākļūst, jo apgrozījums pārsniegs 50 000 EUR. Ko darīt – jau tagad sastādīt tāmi pasūtītājam ar PVN vai koriģēt to ar rēķinu?

Atbild Mārtiņš Korsaks, sertificēts nodokļu konsultants, SIA AAT:

No jautājuma izriet, ka uzņēmums sniedz būvniecības pakalpojumus Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 142.panta izpratnē. Līdz ar to var izdalīt vairākas situācijas:

  • pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēts nodokļa maksātājs ar tiesībām atskaitīt priekšnodokli;
  • pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēts nodokļa maksātājs bez tiesībām atskaitīt priekšnodokli;
  • pakalpojumu saņēmējs nav reģistrēts nodokļa maksātājs.

Pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēts nodokļa maksātājs ar tiesībām atskaitīt priekšnodokli

Ja pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēts PVN maksātājs, kas ir tiesīgs atskaitīt priekšnodokli par saņemtajiem būvniecības pakalpojumiem, es ieteiktu uzņēmumam reģistrēties kā PVN maksātājam jau pirms reģistrācijas sliekšņa (50 000 EUR) pārsniegšanas un izmantot īpašo PVN piemērošanas režīmu, kas noteikts PVN likuma 142.pantā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) šādu reģistrāciju veiks 5 darbdienu laikā pēc reģistrācijas iesnieguma saņemšanas.
Pēc reģistrācijas uzņēmums izrakstīs rēķinus pakalpojumu saņēmējam atbilstoši PVN likuma 142.pantā noteiktajam īpašajam PVN piemērošanas režīmam, t.i., PVN neaprēķinot, bet to aprēķinās pakalpojuma saņēmējs.
Pieņemot, ka pakalpojumu saņēmējs saņemtos būvniecības pakalpojumus izmantos ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai, aprēķināto PVN par saņemtajiem būvniecības pakalpojumiem tas varēs atgūt kā priekšnodokli un tam neradīsies papildus nodokļu izmaksas.
Šādā situācijā tāmē PVN var nenorādīt, bet līgumā ir jāatrunā, ka PVN maksās pakalpojumu saņēmējs PVN likuma 142.panta noteiktajā kārtībā.

Pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēts nodokļa maksātājs bez tiesībām atskaitīt priekšnodokli

Ja pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēts nodokļa maksātājs, kas nav tiesīgs atskaitīt priekšnodokli par saņemtajiem būvniecības pakalpojumiem (piemēram, pašvaldības, kas neveic ar PVN apliekamus darījumus), pakalpojuma saņēmējs saskaņā ar apgriezto PVN aprēķināšanas kārtību aprēķināto PVN nebūs tiesīgs atskaitīt kā priekšnodokli un tas palielinās būvniecības izmaksas.
Šajā gadījumā pakalpojuma sniedzējs varētu nereģistrēties kā PVN maksātājs pirms darbu uzsākšanas, lai nepiemērotu PVN līdz reģistrācijas sliekšņa (50 000 EUR) sasniegšanai. Sasniedzot reģistrācijas slieksni, uzņēmumam ir jāreģistrējas par PVN maksātāju.
Pēc reģistrācijas uzņēmums izrakstīs rēķinus pakalpojumu saņēmējam atbilstoši PVN likuma 142.pantā noteiktajam īpašajam PVN piemērošanas režīmam, PVN neaprēķinot, bet to aprēķinās pakalpojuma saņēmējs. Šādi maksājamo PVN tāmē var nenorādīt, bet līgumā ir jāatrunā, ka PVN maksās pakalpojumu saņēmējs PVN likuma 142.panta noteiktajā kārtībā.
Ja darījuma vērtība līdz PVN reģistrācijai ir pārsniegusi reģistrācijas slieksni, par šo pārsniegumu uzņēmumam ir pienākums aprēķināt PVN, to iekļaujot būvniecības pakalpojumu vērtībā. Tā kā šajā gadījumā PVN summa veidos daļu no darījuma vērtības (ko nedrīkst atskaitīt kā priekšnodokli), tad to pareizāk būtu iekļaut tāmes aprēķinā kā uzņēmuma maksājamo PVN.

Pakalpojumu saņēmējs nav reģistrēts nodokļa maksātājs

Ja pakalpojumu saņēmējs nav reģistrēts nodokļa maksātājs, tam nav tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. Tāpēc līdzīgi kā pārējās situācijās pakalpojuma sniedzējs var nereģistrēties kā PVN maksātājs līdz reģistrācijas sliekšņa (50 000 EUR) sasniegšanai.
Tāpat kā iepriekšējā gadījumā par to darījuma vērtību, kas līdz PVN reģistrācijai ir pārsniegusi reģistrācijas sliekšņa robežlielumu, uzņēmumam ir pienākums aprēķināt PVN, to iekļaujot darījuma vērtībā. Pēc reģistrācijas uzņēmums izstādīs rēķinus pakalpojumu saņēmējam atbilstoši PVN likuma vispārējai kārtībai, piemērojot PVN.
Saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN501-06Būvizmaksu noteikšanas kārtība 25.punktu pretendents cenas piedāvājumā ietver pilnu būvdarbu izmaksu ar visiem riskiem, tajā skaitā iespējamos sadārdzinājumus, atsevišķi norādot PVN.
Līdz ar to šajā situācijā tāmē būtu jāiekļauj gan tā PVN summa, ko uzņēmums iekļaus darījuma vērtībā (kas pārsniedz reģistrācijas slieksni) par periodu pirms PVN reģistrācijas, gan aprēķinātā PVN summa pēc reģistrācijas.

Vai durvju izgatavošanas un montāžas pakalpojumiem jāpiemēro reversais PVN?

Uzņēmums izgatavo galdniecības izstrādājumus (koka durvis) un uzstāda tās skolas jaunbūvē. Kāds pievienotās vērtības nodoklis (PVN) piemērojams par durvju izgatavošanu un par montēšanas pakalpojumiem – 21% vai reversais?

Atbild Mārtiņš Korsaks, sertificēts nodokļu konsultants, SIA AAT:

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 142.panta 2.daļu nodokli valsts budžetā par būvniecības pakalpojumiem maksā pakalpojumu saņēmējs (PVN apgrieztā maksāšanas kārtība), kas sniegti iekšzemē, ja gan pakalpojumu sniedzējs, gan saņēmējs ir PVN maksātāji.

 Nodokļa apgriezto maksāšanas kārtību piemēro arī valsts vai pašvaldības iestāde, kura saņem PVN likuma 142.pantā 4.daļā minētos būvniecības pakalpojumus saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru.

PVN likuma 142.panta izpratnē būvniecības pakalpojumi ir būvdarbu veikšana jaunas būves (ēkas, inženierbūves) būvēšanai vai esošās būves vai tās daļas renovācijai, vienkāršotai renovācijai, rekonstrukcijai, vienkāršotai rekonstrukcijai, restaurācijai, konservācijai vai nojaukšanai, kā arī būvniecības pakalpojumu līgumā ietvertā visu veidu projektēšana.

Starp PVN likuma 142.pantā 4.daļā minētajiem būvniecības pakalpojumiem var izšķirt konstrukciju uzstādīšanu ar piegādi vai bez tās (tajā skaitā stikloto konstrukciju, logu un durvju ielikšanu, liftu uzstādīšanu), kā arī būves nesošo un nenesošo elementu vai konstrukciju (tajā skaitā iebūvējamo konstrukciju) būvēšanu.

Likumā arī ir noteikts, ka sniegtā būvniecības pakalpojuma vērtībā iekļauj izmaksas, kas ir tieši saistītas ar konkrētā pakalpojuma sniegšanu. Tas nozīmē, ka materiālu iegādes, būves neatņemamas daļas izgatavošanas un citas izmaksas ir jāiekļauj izmaksās, kas rodas, sniedzot būvniecības pakalpojumus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka darījumā ar koka durvju montāžu skolas jaunbūvē ir jāpiemēro PVN apgrieztā maksāšanas kārtība, to attiecinot gan uz durvju izgatavošanas, gan uz montēšanas pakalpojumiem.

Kā aprēķināt PVN par saņemto avansu?

2012.gadā uzņēmums nebija pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs un no klienta saņēma avansa maksājumus par darbiem, kas tika sākti 2012.gadā. Saņemtās summas tika grāmatotas kontā Saņemtie avansi.

2012.gada nogalē uzņēmums sasniedza apgrozījumu 35 000 Ls un kļuva par ar PVN apliekamu personu. 2013.gada janvārī tika sniegta atlikusī pakalpojuma daļa un sastādīts pieņemšanas- nodošanas akts par veiktajiem darbiem. Avansa summa tika pārgrāmatota uz ieņēmumiem, izdalot no avansa summas arī PVN, un par atlikušo pakalpojumu summu klientam tika izrakstīts rēķins. PVN deklarācijā tika uzrādīta visa pakalpojumam aprēķinātā PVN summa, kā attaisnojuma dokumentu uzrādot rēķinu. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pretpārbaudē bija pretenzijas, jo darījuma partneris ir deklarējis tikai pakalpojuma atlikušās daļas rēķinu. Kā pareizi rīkoties šajā situācijā? Vai var kā attaisnojuma dokumentu PVN deklarācijā norādīt pieņemšanas- nodošanas aktu? 

Saskaņā ar likumu Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN), kas bija spēkā līdz 31.12.2012., pakalpojuma sniegšana ir notikusi, ja pakalpojums sniegts vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas (likuma par PVN 8.panta 2.daļa). Saskaņā ar likuma par PVN 12.panta 1.6daļu nodokli valsts budžetā maksā par to taksācijas periodu, kad pakalpojums sniegts un izrakstīts nodokļa rēķins vai saņemts avanss saskaņā ar rēķinu (tas ir, brīdī, tiklīdz izpildās viens no kritērijiem). Nodokļa rēķins savukārt ir izrakstāms ne vēlāk kā 15 dienu laikā no darījuma dienas (likuma par PVN 8.panta 4.daļa). Avansa maksājumiem rēķinu parasti izraksta pirms maksājuma veikšanas. Balstoties uz iepriekš minēto, pakalpojumu daļai, par kuru avansa maksājums ir saņemts 2012.gadā,  darījuma brīdis ir avansa maksājuma saņemšanas datums.

 Saņemtais avansa maksājums ir arī jāņem vērā, nosakot, vai netiek pārsniegts 35 000 Ls reģistrācijas robežslieksnis.  Ja šis robežslieksnis ir bijis pārsniegts līdz personas reģistrācijai VID ar PVN apliekamo personu reģistrā, tad no pārsnieguma summas ir jāaprēķina PVN, aprēķināto nodokli iekļaujot pārsnieguma vērtībā.
Piemērs
Ja pārsniegums bija 1000 Ls un piemērojama PVN likme 21%, tad valsts budžetā iemaksājamā summa no pārsnieguma ir 173,55 Ls:
1000 / 1,21 x 0,21=173,55 Ls
Maksājums veicams līdz personas reģistrācijai VID ar PVN apliekamo personu reģistrā.
Izrakstot nodokļa rēķinu 2013.gadā, būtu atsevišķi jāizdala tā pakalpojuma daļa, kuru apliek ar nodokli, un tā pakalpojuma daļa, kuru neapliek ar nodokli (2012.gadā saņemtā avansa maksājuma apmērā). Attiecīgi 2013.gadā PVN būs maksājams tikai par to pakalpojuma daļu, kas ir apliekama ar PVN.

Kā atspoguļot aizdevumu no saistītas personas uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā?

Fiziskā persona, kura ir vienīgais dalībnieks uzņēmumā, ir izsniegusi šim uzņēmumam aizdevumu uz procentiem, atmaksas termiņš ir pēc pieprasījuma. Pārskata gada laikā uzņēmums ir daļēji atmaksājis aizdevumu un uzkrātos procentus? Kā šādu darījumu atspoguļot uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā?

MK noteikumu Nr.981 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu” 4.19. punkts nosaka, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas 2. pielikumu aizpilda par darījumiem ar saistītu personu. Aizpildot deklarācijas 2.pielikumu, ja vairākos darījumos ar vienu un to pašu personu izmantotās tirgus vērtības (cenas) noteikšanas metodes atsevišķiem darījumiem ir dažādas, vai atsevišķi darījumi ir veikti par cenām, kas neatbilst tirgus vērtībai, tad šo darījumu summas norāda katru savā rindā.

Tātad uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā ir jānorāda darījuma summa. Ko aizdevuma līguma gadījumā nozīmē – “darījuma summa”?

Analizējot aizdevuma darījuma definīciju, saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu: „Ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās”. Aizdevuma termiņš nav obligāts, bet ir vēlams. Attiecībā uz aizdevumu līgumiem, saistības priekšmets Civillikuma 1401.panta nozīmē ir aizdotas naudas summas vai attiecīgu atvietojamu lietu atdošana.  Savukārt procenti ir dodami tikai tad, ja tie ir pielīgti.

Ņemot vērā minētās Civillikuma normas, ir secināms, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas 2.pielikumā minētais jēdziens „darījuma summa” situācijā, kad tiek noslēgts aizdevuma līgums, ir jāsaprot noslēgtā aizdevuma līguma ietvaros aizdotās naudas pamatsummu (aizdevums) kopā ar uzkrātajiem procentiem par aizdevuma izsniegšanu (procenti).

Celtniecības un montāžas pakalpojumi Zviedrijā – nodokļu aspekti

Latvijas uzņēmumam A pieder meitas uzņēmums Zviedrijā B, kurš veic celtniecības darbus Zviedrijas ģenerāluzņēmējam. Darbi tiek veikti dažādos celtniecības projektos, dažādās Zviedrijapilsētās. Daļu no montāžas pakalpojumiem sniedz Latvijas uzņēmuma A darbinieki, kuri tiek nosūtīti periodiskos komadējumos uz Zviedriju. Vai Latvijas uzņēmumam A rodas nodokļu sekas Zviedrijā?

Latvijas uzņēmumam, veicot celtniecības darbus Zviedrijā, ir jāanalizē potenciālais pastāvīgās pārstāvniecības risks. Saskaņā ar Latvijas-Zviedrijas konvencijas 5. panta 3. punktu “Būvlaukums, celtniecības vai montāžas projekts vai ar to saistītā pārraudzības vai konsultatīvā darbība tiks uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja šī celtniecība, projekts vai darbība notiks ilgāk nekā 6 mēnešus”. Tātad, Latvijas uzņēmuma darbiniekiem strādājot celtniecības objektā Zviedrijā ilgāk par 6 mēnešiem, Latvijas uzņēmumam var parādīties pastāvīgās pārstāvniecības risks, kā rezultātā Latvijas uzņēmumam “A” būtu jāreģistrē sava klātbūtne Zviedrijā un jāmaksā nodokļi no peļņas, kas gūta no montāžas pakalpojumu sniegšanas.

Celtniecības objektā pavadītajā laikā skaita no dienas, kurā celtniecības darbi ir uzsākti, ieskaitot sagatavošanās darbus un tas turpinās līdz darbi ir pabeigti. Īslaicīgi darba pārtraukumi, piemēram, laikapstākļu dēļ vai komerciālu iemeslu dēļ, ir jāieskaita ilguma aprēķinā.

Sešu mēnešu ierobežojums attiecas uz katru patstāvīgu projektu atsevišķi, tātad veikto darbu ilgums dažādos projektos nebūtu jāsummē. Tomēr konvencijas komentāros ir atzīmēts, ka atsevišķi projekti ir jāsummē gadījumos, ja tie “komerciāli un ģeogrāfiski ir savstarpēji saskaņoti”. No tā izriet, ka gadījumā, ja Latvijas uzņēmums “A” veic montāžas pakalpojumus divos dzīvojamo māju ciematos, kuri atrodas vienā rajonā, visticamāk, ka darbu laiks abos ciematos būs jāsummē. Savukārt, ja uzņēmums “A” 5 mēnešus veic montāžu dzīvojamā ciematā Stokholmā, pēc tam 5 mēnešus biroju ēkā – Gēteborgā, šis laiks visticamāk jāsummē nebūs.

Vācijas uzņēmums, kura pamatdarbība ir inženiertehnisko pakalpojumu sniegšana Latvijā plāno atvērt filiāli. Latvijas uzņēmums šeit negūs nekādu peļņu un faktiski šeit darbosies, kā papildus birojs. Kādi nodokļi skar šādu bezpeļņas pārstāvniecību?

Inženiertehnisko pakalpojumu sniegšana Latvijā, neatkarīgi no tā, vai tie tiek sniegti Latvijas vai ārvalstu klientiem, būs uzskatāmi par saimnieciskās darbības veikšanu Latvijā. Tas nozīmē, ka Vācijas uzņēmumam šeit būs jāreģistrē pastāvīgā pārstāvniecība vai filiāle. Pārstāvniecība bez tiesībām veikt komercdarbību (bezpeļņas) šajā gadījumā nederēs.

Vienīgais izņēmums varētu būt gadījums, ja Vācijas uzņēmuma veiktās darbības kvalificētos kā palīgdarbība vai sagatavošanās darbība. „Sagatavošanās” darbība nozīmētu to, ka darbība nenorisinās pastāvīgi (ilglaicīgi). Piemēram, celtniecības gadījumā šāds termiņš ir 6 mēneši. Savukārt palīgdarbība nozīmē, ka veicamajai darbībai ir pakārtots raksturs attiecībā uz Vācijas uzņēmuma pamatdarbību. Piemēram, mārketinga, informācijas vākšanas u.c. pakalpojumi. Ja Latvijas filiāle veic līdzīgu darbību, kā Vācijas galvenais uzņēmums, tad šāda darbība ir viennozīmīgi komercdarbība.

Attiecībā uz nodokļiem, principā, filiāle maksā visus tos pašus nodokļus, kurus maksā „parasts” uzņēmums. Tomēr filiālei ir īpatnības attiecībā uz „darījumu” veikšanu ar galveno uzņēmumu, gan PVN, gan UIN aspektos.

Vai no maksājumam ofšoram par elektroniskajiem pakalpojumiem ir jāietur nodoklis 15%?

Saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3. p. 8.d. UIN ietur pēc 15% likmes no visiem maksājumiem un dividendēm (izņemot 3.panta 8.2 daļā minētos maksājumus, t.i. procentus, autoratlīdzības un ārkārtas dividendes), ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas MK noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumus par preču piegādēm un iegādātajiem ES vai EEZ publiskās apgrozības vērtspapīriem, ja šīs preces un vērtspapīri tiek iegādāti par tirgus cenām (transfer pricing).

Tātad no maksas par pakalpojumiem, kurus ir sniedzis ofšora uzņēmums, ir jāietur 15%.

Protams, uzņēmums var lūgt Valsts ieņēmumu dienestam atļauju neieturēt nodokli no maksājumiem par pakalpojumiem. Šim nolūkam izmaksātājam jāpierāda, ka maksa par pakalpojumu netiek veikta ar nolūku samazināt šā maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksāt vai samazināt Latvijā maksājamos nodokļus.

Vai valdes loceklis ir uzskatāms par ar uzņēmumu saistītu personu?

Saskaņā ar likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 1. panta 5. daļu: Ar uzņēmumu saistīta persona – persona, kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības vai kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā.

Kapitāla daļu īpašuma tiesību pazīme papildu komentārus neprasa, savukārt izšķirošās ietekmes definīcija likumā par UIN nav iekļauta. Likuma par UIN 1. panta 1. daļa nosaka, ka likumā lietotie termini atbilst likumos Par nodokļiem un nodevām, Par grāmatvedību, Gada pārskatu likumā, Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā lietotajiem terminiem. Tomēr arī uzskaitītie normatīvie akti neparedz izšķirošās ietekmes definīciju.

Šis termins ir izskaidrots Koncernu likumā, saskaņā ar kura 3. panta 1. daļu izšķirošā ietekme var rasties vai nu uz koncerna līguma pamata, vai uz līdzdalības pamata. Savukārt likuma 3. panta 3. daļa izskaidro, ka: Uzņēmumam ir izšķirošā ietekme sabiedrībā uz līdzdalības pamata, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

  1. Uzņēmumam sabiedrībā ir balsstiesību vairākums
  2. Uzņēmumam kā sabiedrības dalībniekam ir tiesības iecelt vai atcelt sabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu vairākumu
  3. Uzņēmums ir sabiedrības dalībnieks un, izmantojot vienīgi savas dalībnieka tiesības, pārskata gada laikā ir iecēlis sabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu vairākumu
  4. Uzņēmums ir sabiedrības dalībnieks un, pamatojoties uz vienošanos ar citiem dalībniekiem, viens pats kontrolē balsstiesību vairākumu sabiedrībā

Piemērojot Koncerna likumā lietoto izšķirošās ietekmes definīciju, secinājums ir, ka valdes loceklis nav uzskatāms par ar uzņēmumu saistītu personu, jo izšķirošā ietekme var rasties tikai, pamatojoties uz līdzdalību kapitālā vai tam atbilstošām balsstiesībām.

Taču ņemot vērā, to, ka likums par UIN neparedz atsauci uz Koncerna likuma definīcijām, pastāv interpretācijas iespēja nepiemērot Koncerna likuma definīcijas un interpretēt likumā par UIN doto izšķirošās ietekmes definīciju paplašināti, t.i., attiecinot to arī uz vairākumu sabiedrības valdē.

Manuprāt, likums par UIN ir piemērojams kopā ar Koncerna likumā doto izšķirošās ietekmes definīciju, un tāpēc uzskatu, ka valdes loceklis nav ar uzņēmumu saistīta persona, ja vien tam nepieder virs 50% pamatkapitāla daļu vai nav nodrošināta izšķiroša ietekme uz līdzdalības vai līgumiska pamata. Tomēr, ņemot vērā atšķirīgās interpretācijas iespējas, valdes loceklim, veicot darījumus ar sabiedrību, būtu ieteicams saņemt oficiālu skaidrojumu šajā jautājumā.

Kāda ir PVN pamatlikme?

21%