PVN piemērošana celtniecības pakalpojumiem

Uzņēmums nodarbojas ar celtniecības pakalpojumiem. Pirms darbu uzsākšanas vadītājs sastāda tāmi pasūtītājam par veicamo darbu izmaksām, algām utt. Līdz šim brīdim uzņēmums nav PVN maksātājs, bet, sastādot jauno tāmi, redzams, ka nākamajā mēnesī uzņēmumam par tādu jākļūst, jo apgrozījums pārsniegs EUR 50 000. Ko darīt? Jau tagad sastādīt tāmi pasūtītājam ar PVN nodokli vai koriģēt to ar rēķinu?

No jautājuma izriet, ka uzņēmums sniedz būvniecības pakalpojumus PVN likuma 142.panta izpratnē. Līdz ar to var izdalīt šādas situācijas:

1.      Situācija – pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēts nodokļa maksātājs ar tiesībām atskaitīt priekšnodokli

Ja pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēts nodokļa (PVN) maksātājs, kurš ir tiesīgs atskaitīt priekšnodokli par saņemtajiem būvniecības pakalpojumiem, mēs ieteiktu uzņēmumam reģistrēties kā PVN maksātājam jau pirms reģistrācijas sliekšņa (EUR 50 000) pārsniegšanas un izmantot īpašo PVN piemērošanas režīmu, kas atrunāts PVN likuma 142.pantā. VID šādu reģistrāciju veiks piecu darbdienu laikā pēc reģistrācijas iesnieguma saņemšanas.

Pēc reģistrācijas uzņēmums izrakstīs rēķinus pakalpojumu saņēmējam atbilstoši PVN likuma 142.pantā noteiktajam īpašajam PVN piemērošanas režīmam, tas ir, PVN neaprēķinot, bet to aprēķinās pakalpojuma saņēmējs. Pieņemot, ka pakalpojumu saņēmējs saņemtos būvniecības pakalpojumus izmantos ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai, tad aprēķināto PVN par saņemtajiem būvniecības pakalpojumiem tas varēs atgūt kā priekšnodokli un tam neradīsies papildus nodokļu izmaksas.

Šādā situācijā tāmē PVN var nenorādīt, bet līgumā ir jāatrunā, ka PVN maksās pakalpojumu saņēmējs PVN likuma 142.panta noteiktajā kārtībā.

2.      Situācija – pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēts nodokļa maksātājs bez tiesībām atskaitīt priekšnodokli

Ja pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēts nodokļa (PVN) maksātājs, kurš nav tiesīgs atskaitīt priekšnodokli par saņemtajiem būvniecības pakalpojumiem (piemēram, pašvaldības, kas neveic ar PVN apliekamus darījumus), pakalpojuma saņēmējs saskaņā ar apgriezto PVN aprēķināšanas kārtību aprēķināto PVN nebūs tiesīgs atskaitīt kā priekšnodokli un tas palielinās būvniecības izmaksas. Šajā gadījumā pakalpojuma sniedzējs varētu nereģistrēties kā PVN maksātājs pirms darbu uzsākšanas, lai nepiemērotu PVN līdz reģistrācijas sliekšņa (EUR 50 000) sasniegšanai. Sasniedzot reģistrācijas slieksni, uzņēmumam ir jāreģistrējas par PVN maksātāju.

Pēc reģistrācijas uzņēmums izrakstīs rēķinus pakalpojumu saņēmējam atbilstoši PVN likuma 142.pantā noteiktajam īpašajam PVN piemērošanas režīmam, PVN neaprēķinot, bet to aprēķinās pakalpojuma saņēmējs. Šādi maksājamo PVN tāmē var nenorādīt, bet līgumā ir jāatrunā, ka PVN maksās pakalpojumu saņēmējs PVN likuma 142.panta noteiktajā kārtībā.

Ja darījuma vērtība līdz PVN reģistrācijai ir pārsniegusi reģistrācijas slieksni, par šo pārsniegumu uzņēmumam ir pienākums aprēķināt PVN, to iekļaujot būvniecības pakalpojumu vērtībā. Tā kā, šajā gadījumā šī PVN summa veidos daļu no darījuma vērtības (ko nedrīkst atskaitīt kā priekšnodokli), tad to pareizāk būtu iekļaut tāmes aprēķinā kā uzņēmuma maksājamo PVN.

3.      Situācija – pakalpojumu saņēmējs nav reģistrēts nodokļa maksātājs

Ja pakalpojumu saņēmējs nav reģistrēts nodokļa (PVN) maksātājs, tam nav tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu un tāpēc līdzīgi kā iepriekš, pakalpojuma sniedzējs var nereģistrēties  kā PVN maksātājs līdz reģistrācijas sliekšņa (EUR 50 000) sasniegšanai.

Tāpat kā 2.situācijā par to darījuma vērtību, kas līdz PVN reģistrācijai ir pārsniegusi reģistrācijas sliekšņa robežlielumu, uzņēmumam ir pienākums aprēķināt PVN, to iekļaujot darījuma vērtībā. Pēc reģistrācijas uzņēmums izstādīs rēķinus pakalpojumu saņēmējam atbilstoši PVN likuma vispārējai kārtībai, piemērojot PVN.

Saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 501-06 “Būvizmaksu noteikšanas kārtība” 25.punktu pretendents cenas piedāvājumā ietver pilnu būvdarbu izmaksu ar visiem riskiem, tai skaitā iespējamos sadārdzinājumus, atsevišķi norādot pievienotās vērtības nodokli. Līdz ar to šajā situācijā tāmē būtu jāiekļauj gan tā PVN summa, ko uzņēmums iekļaus darījuma vērtībā (kas pārsniedz reģistrācijas slieksni) par periodu pirms PVN reģistrācijas, gan aprēķinātā PVN summa pēc reģistrācijas.