Kā vadīt transfertcenu risku?

Artūrs Breicis, AAT partneris, sertificēts nodokļu konsultants, 2014. gada 6. augusts 15:00

http://www.db.lv/viedokli/viedoklis-ka-vadit-transfertcenu-risku-418530?cp=1#comments Ir pagājis pusotrs gads kopš spēkā stājušies grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām,saskaņā ar kuriem nodokļu maksātājam ir jāsagatavo transfertcenu dokumentācija gadījumos, ja tā neto apgrozījums pārskata gadā pārsniedz 1 430 000 euro un darījuma summa ar saistītu uzņēmumu gadā pārsniedz 14 300 euro.

Mūsu pieredze liecina, ka vairums uzņēmumu ir informēti par šīm prasībām, vēl jo vairāk, gandrīz visi ir vērtējuši šādu risku. Jāsaka arī, ka vairākums uzņēmumu nopietni attiecas pret transfertcenu risku  un mēģina to vadīt, sagatavojot transfertcenu dokumentāciju vai vismaz izsverot cenu pamatotību. Tomēr ir arī daudzi uzņēmumi, kuru vadība uzskata transfertcenu risku par Valsts ieņēmumu dienesta «bubuli», «kaprīzi» vai vienkārši nevajadzīgu slogu, kura mērķis ir sagandēt uzņēmuma grāmatvežiem dzīvi un iekasēt lielākus nodokļus no uzņēmumiem. Ir bieži izskanējis arī pretējs viedoklis, ka transfertcenas ir nodokļu konsultantu izgudrots instruments, kas paredzēts konsultantu bagātības vairošanai.

Kā tad ir īstenībā?

Domāju, ka neviens nešaubīsies par transfertcenu normatīvo aktu nepieciešamību un mērķi. Darījumu tirgus vērtības jeb «izstieptas rokas» princips ir skaidrs – kontrolētā darījumā saistītajiem uzņēmumiem būtu jārīkojas tā, it kā tie būtu nesaistīti uzņēmumi, kuri veic darījumus salīdzināmos apstākļos. Ja definīcija ir pārāk smagnēja, var pateikt vienkāršāk – saistītajiem uzņēmumiem ir jāiekāpj nesaistītu uzņēmumu kurpēs. Cik man ir jāmaksā procenti, ja es aizņemtos naudu no nesaistīta uzņēmuma? Par cik es gribētu pārdot saražoto preci, ja pircējs būtu nevis mamma, bet gan nepazīstams onkulis? Vai vadības pakalpojumi, kurus man sniedz vecmāmiņa, man vispār ir vajadzīgi? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem ir jāatbild uzņēmumam, kurš veic darījumu ar saistītajiem uzņēmumiem. Citiem vārdiem sakot, vispirms ir jāizvērtē transfertcenu riski un atbilstoši risku pakāpei un darījumu būtiskumam jāpieņem lēmums par šī riska vadību.

Vai transfertcenu dokumentācija vispār ir vajadzīga?

Manā rīcībā nav statistikas datu par transfertcenu strīdiem ar VID. Tomēr šādi strīdi ir jau vismaz kopš 2007. gada (droši vien, ka vēl agrāk). Esmu bijis iesaistīts pietiekami daudzos no tiem un, lai arī katrā gadījumā strīdus avots bija atšķirīgs, visām šīm lietām (vai gandrīz visām) bija viena kopēja iezīme. Kāda? Transfertcenu dokumentācija! Katram no šiem uzņēmumiem, kuriem tika veikti transfertcenu  uzrēķini, bija izstrādāta labāka vai sliktāka transfertcenu dokumentācija. VID auditi noritēja pēc līdzīgas shēmas: iepazināmies, konstatējām dokumentācijā trūkumus, noraidījām to, veicām savu pētījumu, rezultātā – uzrēķins. Par ko tas liecina? Tas liecina par to, ka transfertcenu dokumentācija, kā tāda, ne vienmēr strādā. Vai es ar to gribu nopelt transfertcenu dokumentācijas nepieciešamību? Nekādā gadījumā! Pirmkārt, tā ir likuma prasība, dokumentācijas neesamība var tikt traktēta, kā nesadarbošanās ar VID. Otrkārt, dokumentācijai ir jākalpo par tiltu starp nodokļu maksātāju un VID, veicinot savstarpēju sapratni. Tomēr ne vienmēr dokumentācija šādu sapratni veicina. Vairākos strīdos ir bijuši atšķirīgi viedokļi, piemēram, par to vai tiek piemērota «izmaksu pieskaitīšanas metode» vai «tīrās peļņas metode», vai arī par to kāda metode vispār ir jāpiemēro. Bieži vien nesaprašanās ar VID rodas tāpēc, ka dokumentācija ir sagatavota ar formālistisku pieeju vai arī piemērota grupas transfertcenu politika bez atbilstošas adaptācijas vietējām vajadzībām. Kā to risināt? Kā teica viens man pazīstams mārketinga speciālists: «papīrs strādā tikai tad, ja blakus ir cilvēks». Tātad dokumentācijai ir jābūt sagatavotai VID saprotamā valodā, un vajadzības gadījumā dokumentācijas izstrādātājam ir jāpiedalās VID auditā, sniedzot papildus argumentus un informāciju. Un trešais, vissvarīgākais, kāpēc šis raksts ir vispār tapis: dokumentācijai ir jāatspoguļo esošā transfertcenu sistēma uzņēmumu grupā, proti, faktiskā situācija.  Ja dokumentācijā ierakstītais atšķiras no reālās dzīves, protams, tas var būt iemesls VID šo dokumentāciju noraidīt un veikt pētījumu pēc savā rīcībā esošajiem datiem. Tas nozīmē, ka uzņēmējam nepietiek sagatavot formālu dokumentāciju, bet tai ir jāatbilst biznesa reālijām. Ja uzņēmums dokumentācijā apgalvo, ka ir ierobežota riska izplatītājs vai komisionārs, tad tas visticamāk nevarēs uzņemties riskus, kas saistīti, piemēram, ar preču vērtības kritumu. Vai līgumražotājs nevarēs teikt, ka viņa saražotajai precei nav noieta un tāpēc tam ir zaudējumi. Ja uzņēmums veic izmaiņas biznesā, ir jāgroza arī dokumentācija, lai atspoguļotu šīs izmaiņas. Otrs iemesls ir atšķirīga izpratne par dažādiem jautājumiem – metodoloģiju, komercdarbības veikšanu utt..

Kas uzņēmumā ir atbildīgs par transfertcenām?

Man bieži jautā – kas ir atbildīgs par dokumentācijas sagatavošanu uzņēmumā? Uzņēmumos bieži vien tas tiek novelts uz grāmatvedības dienesta pleciem. Protams, ka atbildīga ir uzņēmuma valde, un dokumentācijas sagatavošana neietilpst grāmatveža kompetencē. Tā kā kvalitatīvas dokumentācijas sagatavošana profesionālim aizņem vismaz 70-100 stundas, tad uzņēmuma vadītājam ir jārēķinās, ka darbiniekam (grāmatvedim vai kādam citam) tas aizņems divtik laika. Tādā veidā uzņēmuma vadībai ir dilemma – izbrīvēt pietiekami lielus resursus uzņēmuma iekšienē vai piesaistīt ārpakalpojumu sniedzēju. Kā arī papildus ir jārēķinās ar salīdzināmo datu iegādes (piemēram, Van Dijka biroja izstrādātās datubāzesAmadeus) izmaksām.

Ko tad darīt?

Es aicinātu uzņēmumus, kuriem ir aktuāli darījumi starp saistītajām personām, pirmkārt, izvērtēt transfertcenu riskus un darījumu summas. Bieži vien ir situācijas, kurās darījumu vērtība vienkārši ir pārāk maza, lai sāktu par šiem riskiem uztraukties. Ja riski ir pietiekami lieli, darījumi ir jāanalizē atbilstoši transfertcenu prasībām un jāpielāgo tām. Tikai tad, kad darījumi ir pielāgoti un ir skaidrība par to, kas tiek darīts – nākamais solis ir transfertcenu dokumentācijas, kā reprezentabla dokumenta izstrāde. Plašāk par transfertcenu sistēmas izveidi un risku vadību lasīt Finanšu vadības rokasgrāmatas 3.6. nodaļā «Starp saistītiem uzņēmumiem veiktu darījumu vērtības analīze un noteikšana» http://handbooks.lv/rokasgramatas/uznemumu-vadibas-izdevumi/finansu-vadibas-rokasgramata/.