Ārkārtas dividendes: noteikšana un piemērojamie nodokļi

Ārkārtas dividendes

2014. gada 1. jūlijā stājās spēkā izmaiņas Komerclikumā, tas tika papildināts ar jaunu – 161.1 pantu „Ārkārtas dividendes”, kur noteikts, kādos gadījumos sabiedrības varēs tās izmaksāt.

Lai izmaksātu ārkārtas dividendes, sabiedrībai ir jāievēro vairāki nosacījumi, kuri tiek apskatīti šajā rakstā..

Lai būtu iespējams izmaksāt ārkārtas dividendes, vispirms šādas tiesības ir jāiekļauj sabiedrības statūtos. Pirmais solis ārkārtas dividenžu plānošanā, tātad, ir izmaiņu veikšana Uzņēmumu reģistrā. Komerclikumā ir noteikts, ka statūtos var paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām. Tāpat statūtos ir jāparedz nosacījumu vai termiņu, kuram iestājoties, valdei jāsasauc dalībnieku sapulce, lai lemtu par ārkārtas dividenžu noteikšanu. Līdz ar to, valdei jāsagatavo un jāiesniedz dalībnieku sapulcei sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats par periodu, par kuru tiek noteikta ārkārtas dividendēs izmaksājamā peļņas daļa. Šis pārskats sagatavojams atbilstoši prasībām par gada pārskata sagatavošanu. Līdz ar šīm izmaiņām, veikti grozījumi arī Gada pārskata likumā. Situācijā, kurā sabiedrība ir aprēķinājusi ārkārtas dividendes, sabiedrības vadības ziņojumā ir iesniedzami priekšlikumi par sabiedrības peļņas izlietošanu.

Sabiedrības, uz kurām attiecas Gada pārskatu likuma 54. panta noteikumi, vadības ziņojumu var neiesniegt, taču to pienākums ir iesniegt apliecinātu sabiedrības akcionāru vai dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par peļņas sadali (ņemot vērā arī aprēķinātās ārkārtas dividendes, ja tādas ir bijušas) vai zaudējumu segšanu. Saskaņā ar Komerclikumu, dalībnieku sapulce nevar noteikt lielāku ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu par to, kas noteikta valdes priekšlikumā.

Uzņēmums nevar izmaksāt vairāk kā 85% no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām. Šāds 85% ierobežojums skaidrojams ar to, ka nepieciešams nodrošināt uzņēmuma resursu pietiekamību uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksai. Jāatzīmē arī fakts, ka ārkārtas dividendes drīkst noteikt un izmaksāt sabiedrības, kuru pamatkapitāls ir vismaz 2 800 EUR.

Saskaņā ar Komerclikumu, dalībnieku sapulce lēmumu par ārkārtas dividenžu noteikšanu pieņem:

    1. ne agrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pieņemts iepriekšējais dalībnieku sapulces lēmums par dividenžu noteikšanu;
    2. ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā pārskata perioda beigām, par kuru sagatavots sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats.

Lai būtu iespējams plānot ārkārtas dividenžu izmaksu, dalībnieku sapulcē valdei jāapliecina, ka sabiedrības finansiālais stāvoklis līdz dalībnieku sapulces dienai nav būtiski pasliktinājies un šo dividenžu izmaksa neradīs risku sabiedrības saistību izpildei atlikušajos pārskata gada mēnešos.

Tāpat noteikti arī ar nodokļu nomaksu saistīti nosacījumi, kas atļauj noteikt un izmaksāt ārkārtas dividendes, ja dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanas dienā:

    1. sabiedrībai nav nodokļu parādu;
    2. sabiedrībai nav atliktu vai termiņos sadalītu nodokļu maksājumu un sabiedrības veicamie nodokļu avansa maksājumi nav samazināti

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no ārkārtas dividendēm

Saskaņā ar likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ārkārtas dividendēm jāpiemēro tāda pat

likme kā dividendēm – 10% apmērā, un nodokli no izmaksātajām ārkārtas dividendēm ietur komercsabiedrība.

Pēc gada pārskata apstiprināšanas nodoklis tiek piemērots starpībai starp aprēķinātajām dividendēm un aprēķinātajām ārkārtas dividendēm, no kurām nodoklis jau ir ieturēts un nomaksāts, tādējādi panākot, ka nodoklis tiek nomaksāts no visām aprēķinātajām dividendēm. Līdz ar to, veicot dividenžu aprēķinu pēc gada pārskata apstiprināšanas, nodoklis tiks piemērots tikai tai dividenžu daļai, no kuras iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksa vēl nav veikta.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis no ārkārtas dividendēm

Dividenžu izmaksa iekšzemes sabiedrību starpā netiek aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Ar 2013.gadu dividendes, kuras izmaksā juridiskai personai – citas valsts rezidentam, izņemot zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās reģistrētai personai, ir atbrīvotas no nodokļa ieturēšanas Latvijā.

Savukārt saskaņā ar likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli 5.panta 1.daļā noteikto, ārkārtas dividendes, ja tās izmaksātas nepamatoti, ir pieskaitāmas pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību.

Jāatzīmē, ka ārkārtas dividendes kļūst par ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām pārskata gada beigās, ja paredzētās peļņas vietā sabiedrības pārskata gada darbības rezultāts būs zaudējumi. Ja ārkārtas dividendes tiek iekļautas ar saimniecisko darbību nesaistītajos izdevumos, tad šīm ārkārtas dividendēm piemērojams koeficients 1,5. Jāņem vērā tas, ka līdz ar to tiek palielināts maksājamā nodokļa apjoms un sabiedrības dalībniekiem jāizvērtē, lai ārkārtas dividendēs netiktu izmaksāts vairāk kā ir uzņēmuma peļņa. Uzņēmuma valdei ar īpašu uzmanību būtu nepieciešams izvērtēt saimnieciskās darbības prognozes, lai iepriekš izmaksātās ārkārtas dividendes pārskata gada beigās nenovestu pie papildus nodokļu sekām.

Ja ārkārtas dividenžu saņēmējs atrodas atrodas zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, tad tiek piemērots ieturējuma nodoklis 30% apmērā, kas ir ar mērķi samazināt iespējamību, ka netiek nomaksāti nodokļi.